ar klaudiju tajā dienā mazliet patripojām ar velo pa lietu. bija interesanti

@ piens

pa jūniju neko šeit nebiju rakstīju, es tā skatos, un varētu uztaisīt tā kā tādu kopsavilkumiņu. biju trijos izlaidumos pie man ļoooti svarīgiem cilvēkiem . pie klaudijas , kaspara un gretiņas.

uztaisīju ar klaudiju monsterparkā MEGA-GIGA pasākumu ar nosaukumu “schools out for summer” (nosaukums ņemts no vienas alice cooper dziesmas) . tā tik bija ballīte. rekordskaits cilvēku kāds jelkad ir bijis monsterparkā. es gribēju lai tā ballīte turpinās vēl nedēļu, jo gāja tik fcking labi!

katru dienu jūnijā braukājos ar velosipēdu, satiku savus mīļos cilvēkus, baudīju dzīvi maksimāli. tad pēkšņi nedēļu pirms jāņiem uznāca drausmīgs aukstums. bija sajūta, ka ir sācies rudens..

es te varētu rakstīt vēl un vēl kas man notika jūnijā, bet man atkal zūd gribasspēks visu atcerēties smalki un tādā garā.

bilde no pēdējās vai priekšpēdējās jūnija dienas. biju andrejostā ar mīļo klavdž

šobrīd man pa galvu kā tāda putra maisās viena lieta.. šausmīgi maisās.. es pat naktīs nevaru pagulēt.. visu laiku tikai domas iet tik vien ap to un par to.. eh, ganjau tikšu pāri

man fonā skan kings on leon un drīz iešu sev uztaisīt citronu tēju . iesaku citronu tēju starpcitu, jums visiem. lieliski nomierina nervus un turklāt ir garšīga!

šodien no rīta puses pie manīm atnāca klavdž. mēs paēdām brokastis pie manīm un tad domājām ka brauksim uz babīti pie viņas, bet nē, tomēr es braukšu rīt. tad mēs braucām kārtējā velo tripiņā. aizbraucām līdz GC. tur klaudija sev nopirka austiņas. tad braucām uz 6/11 tramvaja galapunktu pasēdēt zālē, uzpīpēt un iedzert kolu. tik čillīgi. tik jauki, ka Latvijā atļāva cilvēkiem uzturēties arī zālienā. galīgi uzreiz tad nejutos kā latvijā. tad devāmies uz makdonaldu. tur mēs satikām paulu ābeli, martu kulitāni, beatrisi žīguri un arī kasparu kursišu. visi tā nejauši satikāmies. tad klaudija mēģināja nospert riteni (just kiddin’) pie makdonalda (nu tos kurus var īrēt) un mēģināja pie atslēgas uzminēt kodu lai attaisītu vaļā. haha bija interesanti. tad ar kasparu devāmies uz nabaklab kur apakšā ir tik patīkami vēss , iedzert kādu alus glāzi. iedzērām , parunājāmies, uzpīpējām un tad atnāca linda un tad klaudijai un kasparam bija jādodas . klaudija uz mājām, kaspars uz veikalu. ar lindu jauki parunājāmies, un tad gājām uz makdonaldu lai nopirktu ko ēdamu lai vēlāk to apēstu zālienā pie brīvības pieminekļa. ļoti žēl , ka viņa 10 jūlijā brauks uz mēnesi prom no latvijas..

tā man mazliet gāja šodien un bija īss , pat ļooti īss ieskats no jūnija.

kings of leon – i want you

p.s – es apsolu, ka katru dienu rakstīšu blogu, ja būs iespēja

xoxo,  your agnija

Pēc apmēram 20 minūtēm nosēdīsimies Milānas lidostā. Pa mazo lodziņu pavērās brīnišķīgs skats. Alpi, mm. Pašlaik gaisā ir -63 grādi pēc celsija. Es mīlu lidot ar lidmašīnu. Es vēlos šogad daudzus ceļojumus ar lidmašīnu. Es mīlu lidot ar lidmašīnu. Man šobrīd ir aizkritušas ausis. Tikko lidmašīna ļoti sasvērās uz labo sānu. Tik forša sajūta. Lidmašīnā principā ir tikai latvieši. Manliekas, ka es esmu slima. Ļoti karsti, un ik pa brīdim pār ķermeni pāriet drebulis. Tikko pamanīju skaistu ezeru pa mazo lidmašīnas lodziņu. Cik viņš skaisti mirdz. Itālijā principā vispār nav mākoņu. Bet kad pacēlāmies virs Latvijas, mākoņu bija šausmīgi daudz un līdz ar to lidojums sākās diezko nekomfortabli, jo tu neredzi kurp lido lidmašīna. Uzlidojot lidmašīnai vajadzīgajā augstumā, skats ir kā paradīzē. Spoža saule, krāsaini gubu mākoņi.. Izlidošana no Latvijas lidostas aizkavējās par 1 h, jo lidmašīna bija pārklāta ar biezu sniega segu. Pašlaik sēžamies lejup. Spiež ausis ciet. Skaistā alpu ainava zem lidmašīnas ir beigusies. Tikai tālumā var redzēt apsnigušas kalnu virsotnes. Šobrīd esam virs Milānas. Dīvaini, te nav sniega. Traucamies lejup. Mazliet bail paliek, palielinās adrenalīna līmenis.. tikko riteņi pieskārās asfaltam.. tik laba sajūta pārgāja pār ķermeni, ka viss ir kārtībā. Nosēdāmies veiksmīgi un cilvēki aplaudēja. LUCKY FLIGHT !

“viļņu čalošana, nogrimusi saule un austiņās man šobrīd skan moby-porcelain. aukstas un mitras smiltis ir apņēmušas manas pēdas. es jūtos paralizēta jūras apkaimē. es visu mūžu varētu nodzīvot čalojošu viļņu un kliedzošu kaiju gaisotnē. tieši šeit es jūtos brīvi. tagad man iPodā pārslēdzās dziesma, un tagad skan Placebo – running up that hill. ehh, vecas un labas atmiņas. 17.novembrī viņi atkal būs latvijā. hell yeah. debesis šobrīd ir zili-oranži-rozā krāsā. man patīk šie vientuļie brīži, bet es bieži tos nevaru izturēt. es izdomāju , ka es sev taisīšu rainbow tetovējumu. es labprāt tagad (tur bija kautkas rakstīts, bet ir aizsvītrots, nevaru izlasīt). paliek ļoti vēsi. man patīk rakstīt smiltīs, jo es varu rakstīt visu ko vēlos un ar vienu rokas vilcienu to izdzēst. žēl, ka cilvēks nevar dzīvot mūžīgi, kā akmens. mums reiz visiem būs jāpamet šī pasaule… agri vai vēlu…“

lidmašīnā jau esmu izdomājusi ko es darīšu. es pildīšu fiziku un vēsturi. pēc Itālijas ceļojuma es centīšos neizlaist nevienu kontroldarbu un mācīties mācīties un vēlreiz mācīties! ļoti maz palicis līdz starpliecībām un es ļoti negribu , redzēt tur kādu nepietiekamu vērtējumu.
mājturībā mums būs jāšuj vai nu svārki vai šorti. es jau izdomāju, ka es šūšu riktīgi smukus augstos svārkus vai nu puķainus vai arī bēšīgus ar tādiem volāniem neizteiktiem. izskatītos jau burvīgi.
es nevaru sagaidīt vasaru, kad varēs staigāt īsās kleitiņās, mini šortos un svārciņos. mm

i really love this song

tas varbūt jums liksies nedaudz smieklīgi, bet es tomēr ļoti aizdomājos.. kur paliks visas manas personīgās bildes , kad es nomiršu ? to pašlaik neviens nezin..

un vēl ko es sapratu
ja tev ir izdevība, nekad nepalaid viņu garām! dzīve ir viena, baudi to līdz pēdējam, un nelaid garām neko

yes