party pictures from Agnija’s Birthday party

13 februāris

Lidmašīnā no Rīgas uz Milānu

Pēc apmēram 20 minūtēm nosēdīsimies Milānas lidostā. Pa mazo lodziņu pavērās brīnišķīgs skats. Alpi, mm. Pašlaik gaisā ir -63 grādi pēc celsija. Es mīlu lidot ar lidmašīnu. Es vēlos šogad daudzus ceļojumus ar lidmašīnu. Es mīlu lidot ar lidmašīnu. Man šobrīd ir aizkritušas ausis. Tikko lidmašīna ļoti sasvērās uz labo sānu. Tik forša sajūta. Lidmašīnā principā ir tikai latvieši. Manliekas, ka es esmu slima. Ļoti karsti, un ik pa brīdim pār ķermeni pāriet drebulis. Tikko pamanīju skaistu ezeru pa mazo lidmašīnas lodziņu. Cik viņš skaisti mirdz. Itālijā principā vispār nav mākoņu. Bet kad pacēlāmies virs Latvijas, mākoņu bija šausmīgi daudz un līdz ar to lidojums sākās diezko nekomfortabli, jo tu neredzi kurp lido lidmašīna. Uzlidojot lidmašīnai vajadzīgajā augstumā, skats ir kā paradīzē. Spoža saule, krāsaini gubu mākoņi.. Izlidošana no Latvijas lidostas aizkavējās par 1 h, jo lidmašīna bija pārklāta ar biezu sniega segu. Pašlaik sēžamies lejup. Spiež ausis ciet. Skaistā alpu ainava zem lidmašīnas ir beigusies. Tikai tālumā var redzēt apsnigušas kalnu virsotnes. Šobrīd esam virs Milānas. Dīvaini, te nav sniega. Traucamies lejup. Mazliet bail paliek, palielinās adrenalīna līmenis.. tikko riteņi pieskārās asfaltam.. tik laba sajūta pārgāja pār ķermeni, ka viss ir kārtībā. Nosēdāmies veiksmīgi un cilvēki aplaudēja. LUCKY FLIGHT !

8 augusts

atceros, kā vienu dienu kad es no rīta gāju ārā ar sunīti es biju izgājusi ārā vienā baltā kreklā un romiešu stila sandalēs un manas acis slēpās aiz milzīgām saulesbrillēm. man ļoti patika koptēls. tāds vienkāršs, bet tomēr labi izskatījās kopumā.
šodien uzraku vienu dienassgrāmatu ko es rakstīju vasarā. es citēšu šeit vienu mazu daļiņu

“viļņu čalošana, nogrimusi saule un austiņās man šobrīd skan moby-porcelain. aukstas un mitras smiltis ir apņēmušas manas pēdas. es jūtos paralizēta jūras apkaimē. es visu mūžu varētu nodzīvot čalojošu viļņu un kliedzošu kaiju gaisotnē. tieši šeit es jūtos brīvi. tagad man iPodā pārslēdzās dziesma, un tagad skan Placebo – running up that hill. ehh, vecas un labas atmiņas. 17.novembrī viņi atkal būs latvijā. hell yeah. debesis šobrīd ir zili-oranži-rozā krāsā. man patīk šie vientuļie brīži, bet es bieži tos nevaru izturēt. es izdomāju , ka es sev taisīšu rainbow tetovējumu. es labprāt tagad (tur bija kautkas rakstīts, bet ir aizsvītrots, nevaru izlasīt). paliek ļoti vēsi. man patīk rakstīt smiltīs, jo es varu rakstīt visu ko vēlos un ar vienu rokas vilcienu to izdzēst. žēl, ka cilvēks nevar dzīvot mūžīgi, kā akmens. mums reiz visiem būs jāpamet šī pasaule… agri vai vēlu…“

oh

šonakt man ir jābūt augšā līdz pat 5. tad ir jāsakārto koferis līdz galam un jābrauc uz lidostu. šobrīd man šausmīgi sāp vēders, un tāda sajūta pilnīgi , ka es varētu staigāt pa griestiem. mierīgam noskaņojumam es klausos kings of leon.

lidmašīnā jau esmu izdomājusi ko es darīšu. es pildīšu fiziku un vēsturi. pēc Itālijas ceļojuma es centīšos neizlaist nevienu kontroldarbu un mācīties mācīties un vēlreiz mācīties! ļoti maz palicis līdz starpliecībām un es ļoti negribu , redzēt tur kādu nepietiekamu vērtējumu.
mājturībā mums būs jāšuj vai nu svārki vai šorti. es jau izdomāju, ka es šūšu riktīgi smukus augstos svārkus vai nu puķainus vai arī bēšīgus ar tādiem volāniem neizteiktiem. izskatītos jau burvīgi.
es nevaru sagaidīt vasaru, kad varēs staigāt īsās kleitiņās, mini šortos un svārciņos. mm

i’ll be fine, i’ll be good

pursuit of happiness

i really love this song

this is the life

šodien ļoti aizdomājos par to, kas īsti ir dzīves jēga ?
labi mācīties , strādāt labā kompānijā, pelnīt miljonus ?
bet kāda no tā visa reāli ir jēga ?

tas varbūt jums liksies nedaudz smieklīgi, bet es tomēr ļoti aizdomājos.. kur paliks visas manas personīgās bildes , kad es nomiršu ? to pašlaik neviens nezin..

un vēl ko es sapratu
ja tev ir izdevība, nekad nepalaid viņu garām! dzīve ir viena, baudi to līdz pēdējam, un nelaid garām neko

yes

bang banng

šonakt aizgāju gulēt ap diviem – trijiem. nevarēju aizmigt, vārtījos pa gultu kādu stundu, klausījos nomierinošu mūziku. itkā vēl vakarā viss bija kārtībā, bet tomēr atkal sāku raudāt.

es nojaušu, visu kas un kā notiek. man nevajag melot, jo es vienalga zinu kā ir īstenībā..

šobrīd skan drake – best i ever had

mm, esmu pārēdusies sushi. rītdienas plānos man ir satikties ar beatrisi un martu mad house laimīgajās stundās. ojāāāā mad house, kas tur tik nav sadarīts… mm

mazliet vēlāk vēl kautko ierakstīšu. man iedvesma pēkšņā izdzisa

need for new life

es laikam jūku prātā. sēdēju pie galda ēdu ar tēvu sushi, kamēr māte ar brāļiem ēda lielo picu un runājām par Itālijas ceļojumu, un es bezsakarā vienkārši sāku raudāt. asaras nevarēja apstādināt. viņas tikai ritēja kā upe pār maniem sejas vaibstiem. manuprāt, man kautkas ar nerviem nav kārtībā. esmu viņus brutāli sabojājusi

amy winehouse – tears dry on their own

flashbacks of summer

I WANT SUMMER NOW !!!

i wanna make new mischiefs @ hot summer nights

ilgas pēc pavasara rītiem

man šobrīd ir nežēlīga kāre pēc pavasara. piecelies no rīta un loga rūtīs spīd spoža un silta saule. zaļa zāle, pienenes dzeltenas priecē manas acis. ceriņiem pie manas mājas, pumpuri izplaukuši, un gaisā virmo patīkama smarža.

mans rīts pavasarī vienmēr sākas šādi
es pieceļos un pieeju pie skapja, un pēc garastāvokļa izvēlos sev apģērbu. kad apģērbs ir veiksmīgi atrasts un saskaņots, es nododos sejai. uzlieku savu usual make-up. tonālais, skropstu tuša, neitrālas krāsas lūpu krāsa, vaigu sārtums, un acu laineris. tad es dodos uz virtuvi lai apēstu mamītes taisītās brokastis – augļu tēja + putra + sviestmaizītes ar svaigiem gurķiem.
tad , ja tēvam ir laiks, tad viņš mani aizved uz skolu ar brāļiem, bet ja nav, tad es pati dodos vieglā un melanholiskā solītī uz skolu. dažreiz pa ceļam izpīpēju kādu cigareti vai arī nopērku cafe latte.

es ļoti mīlu pavasari